Izstāžu aktuālās ekspozīcijas

Agņeškas Raisas fotogrāfiju izstāde

AGŅEŠKA RAISA
FOTOGRĀFIJU IZSTĀDE
„PĒDĒJĀ SARUNA AR AKADĒMIĶI SAHAROVU“ (POLIJA)
LATVIJAS FOTOGRĀFIJAS MUZEJĀ
04.07. – 11.08.2019


No 4. jūlija Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma poļu fotogrāfes Agņeškas Raisas izstāde „Pēdējā saruna ar akadēmiķi Saharovu”.

Agņeška Raisa ir apsekojusi bijušās padomju kodolizmēģinājuma vietas. Ziemeļkazahstānā. Tieši šī vieta bija pazīstama kā „poligons”, un tā bija viena no svarīgākajām Padomju Savienības kodolprogrammas realizēšanas teritorijām. Līdz 1989. gadam, kad teritorija tika slēgta, 40 gadu laikā tika veiktas vairāk nekā 450 detonācijas. Pat mūsdienās daudzi vietējie iedzīvotāji cieš no radioaktīvā piesārņojuma, kas konstatēts augsnē, pārtikā un ūdenī. Mazā pilsēta Semipalatinska 21 tika uzbūvēta, lai pārvaldītu zinātnisko centru un eksperimentālās teritorijas, kas atradās tuvākajā apkārtnē. Mūsdienās pilsēta tika pārdēvēta – Kurčatova, nosaukta par godu padomju atombumbas projekta vadītājam Igoram Kurčatovam.

Izstādes nosaukums „Pēdējā saruna ar akadēmiķi Saharovu“ ir saistīts ar 1989. gada rakstu avīzē, kurā amerikāņu žurnālists apraksta tikšanos ar Andreju Saharovu neilgi pirms viņa nāves. Pateicoties tam, ka Saharovs bija talantīgs piecdesmito gadu kodolfiziķis, viņa izgudrojumi veicināja kodoltermiskās bumbas ieviešanu. Aukstā kara vēlākajos gados, kad kodolkara draudi bija visur, Andrejs Saharovs kļuva par ļoti izteiktu ieroču pielietošanas pretinieku, un bija pazīstams kā cilvēktiesību aizstāvis visā pasaulē. 1975. gadā viņam tika piešķirta Nobela miera prēmija, bet ilgu laiku viņam nebija atļauts atstāt Padomju Savienību, kur komunistiskā režīma ietvaros viņu uzskatīja par valsts ienaidnieku. Raisas projektu varētu uzskatīt par dialogu ar Saharovu, kurā tiek apspriestas atmiņas par šo postošo periodu. Viņa jautā, kā totalitārā valsts, kas veica šos „eksperimentus”, ir izvairījusies no atbildības par šo rīcību sekām. Dokumenti sniedz subjektīvu skatījumu uz acīmredzamiem un iespaidīgiem notikumiem, bet daudzus gadus tie tiek turēti stingrā slepenībā.

Agņeška Raisa ir fotogrāfe un brīvmāksliniece, kas dzīvo Varšavā, Polijā. Viņa ir Sputnik Photos kolektīva līdzdibinātāja. Viņas darba joma ir dokumentālā fotogrāfija. A. Raisa studējusi mākslas vēsturi Jagiellonianas Universitātē un ir doktorantūras studente Poznaņas Mākslas universitātē. Viņu interesē Centrālās un Austrumeiropas postpadomju mantojums un tēmas, kas saistītas ar tā mītiem, vēsturi un tās atkārtotu interpretāciju. Pēdējos gados māksliniece ir strādājusi arī ar tēmām, kas attiecas uz ainavām un ekoloģiju. Viņa ir saņēmusi vairākus apbalvojumus, tostarp „Pictures of the Year” balvu un stipendijas. Viņas darbi ir bijuši tādos žurnālos kā „Newsweek”, „The Guardian” un citos. Vairāk informācijas: www.agnieszkarayss.com


IZSTĀDES ATKLĀŠANA PAREDZĒTA 4. JŪLIJĀ, 2019. GADĀ, PLKST. 17:00 LATVIJAS FOTOGRĀFIJAS MUZEJĀ, MĀRSTAĻU IELĀ 8 (IEEJA NO ALKSNĀJA IELAS).
PASĀKUMA LAIKĀ TIKS FOTOGRAFĒTS!


PALDIES POLIJAS REPUBLIKAS VĒSTNIECĪBAI RĪGĀ, POLIJAS REPUBLIKAS KULTŪRAS UN NACIONĀLĀ MANTOJUMA MINISTRIJAI, SPUTNIK PHOTOS, DIZAINA BIROJAM UN FOTOSTUDIJAI „PIECI EZERI” UN INFORMATĪVAJIEM ATBALSTĪTĀJIEM

Latvijas Fotogrāfijas muzejs,
Mārstaļu iela 8, Rīga, LV – 1050

No:

04.07.2019 17:00

Līdz:

11.08.2019

Darba laiks

Pirmdiena: slēgts
Otrdiena: slēgts
Trešdiena: 10:00 - 17:00
Ceturtdiena: 12:00 - 19:00
Piektdiena: 10:00 - 17:00
Sestdiena: 10:00 - 17:00
Svētdiena: 10:00 - 17:00

Novērtē: