Jaunības mūzika”, “sociāla parādība”, “troksnis un dārdoņa”, “garīgā AIDS”, “modernā folklora”, “ideoloģiskā sabotāža”, “visdemokrātiskākā māksla”, “īpaša enerģija”, “liktenis” un “šausmīgā kultūra”...
Roku dēvē dažādi, un rokmūzikas attīstība padomju Latvijā notika pavisam citos apstākļos nekā Rietumu valstīs. Bet tā notika. Liepāja vienmēr tika uzskatīta par Latvijas roka galvaspilsētu. Tieši šeit radās “Līvi”, “Credo”, “Corpus”, “Kaktuss”, “Neptūns” un citas grupas, kas lika pamatus latviešu rokmūzikai. Festivāls “Liepājas dzintars” kļuva par vietu, kur veidojās jaunā latviešu mūzikas skatuve. Padomju stagnācijas apstākļos tas bija logs uz pasauli, vieta, kur varēja dzirdēt īstu, nekontrolētu mūziku.
Vidē, kurā rokkoncerts varēja tikt uzskatīts par politiskās nepakļaušanās aktu, latviešu mūziķi radīja brīvības skaņu par spīti informācijas trūkumam, neskatoties uz to, ka veikalos bija milzīgs deficīts, bet jebkādas novirzes no oficiālās PSRS līnijas tika sodītas ar aizliegumiem. Latviešu jaunieši meklēja pagrīdes ierakstus, apmainījās ar platēm, klausījās Amerikas Balsi un radīja savu mūziku.
Viktorijas Trofimovas-Gaiķes un Madaras Matisones veidotā izstāde, kas balstās uz divu pasauļu kontrastiem, ļaus iejusties vidē, kurā dzima latviešu roks, iepazīt un interpretēt Rietumu kultūras ietekmes. Izstāde “Robežu pārkāpēji” kā daļa no projekta “Kultūrpiedzīvojums (p)ar roku” sniedz apmeklētājiem iespēju izjust roka vidi dāžādos veidos – izpētot priekšmetus, izlasot faktus, apstājoties un ieklausoties skaņās, kas bija dzirdamas “dzelzs priekškara” abās pusēs.
